forked from yapcheahshen/tipitaka.sinhala
-
Notifications
You must be signed in to change notification settings - Fork 0
/
Copy path12-Majjhima-3.txt
5721 lines (3371 loc) · 792 KB
/
12-Majjhima-3.txt
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125
126
127
128
129
130
131
132
133
134
135
136
137
138
139
140
141
142
143
144
145
146
147
148
149
150
151
152
153
154
155
156
157
158
159
160
161
162
163
164
165
166
167
168
169
170
171
172
173
174
175
176
177
178
179
180
181
182
183
184
185
186
187
188
189
190
191
192
193
194
195
196
197
198
199
200
201
202
203
204
205
206
207
208
209
210
211
212
213
214
215
216
217
218
219
220
221
222
223
224
225
226
227
228
229
230
231
232
233
234
235
236
237
238
239
240
241
242
243
244
245
246
247
248
249
250
251
252
253
254
255
256
257
258
259
260
261
262
263
264
265
266
267
268
269
270
271
272
273
274
275
276
277
278
279
280
281
282
283
284
285
286
287
288
289
290
291
292
293
294
295
296
297
298
299
300
301
302
303
304
305
306
307
308
309
310
311
312
313
314
315
316
317
318
319
320
321
322
323
324
325
326
327
328
329
330
331
332
333
334
335
336
337
338
339
340
341
342
343
344
345
346
347
348
349
350
351
352
353
354
355
356
357
358
359
360
361
362
363
364
365
366
367
368
369
370
371
372
373
374
375
376
377
378
379
380
381
382
383
384
385
386
387
388
389
390
391
392
393
394
395
396
397
398
399
400
401
402
403
404
405
406
407
408
409
410
411
412
413
414
415
416
417
418
419
420
421
422
423
424
425
426
427
428
429
430
431
432
433
434
435
436
437
438
439
440
441
442
443
444
445
446
447
448
449
450
451
452
453
454
455
456
457
458
459
460
461
462
463
464
465
466
467
468
469
470
471
472
473
474
475
476
477
478
479
480
481
482
483
484
485
486
487
488
489
490
491
492
493
494
495
496
497
498
499
500
501
502
503
504
505
506
507
508
509
510
511
512
513
514
515
516
517
518
519
520
521
522
523
524
525
526
527
528
529
530
531
532
533
534
535
536
537
538
539
540
541
542
543
544
545
546
547
548
549
550
551
552
553
554
555
556
557
558
559
560
561
562
563
564
565
566
567
568
569
570
571
572
573
574
575
576
577
578
579
580
581
582
583
584
585
586
587
588
589
590
591
592
593
594
595
596
597
598
599
600
601
602
603
604
605
606
607
608
609
610
611
612
613
614
615
616
617
618
619
620
621
622
623
624
625
626
627
628
629
630
631
632
633
634
635
636
637
638
639
640
641
642
643
644
645
646
647
648
649
650
651
652
653
654
655
656
657
658
659
660
661
662
663
664
665
666
667
668
669
670
671
672
673
674
675
676
677
678
679
680
681
682
683
684
685
686
687
688
689
690
691
692
693
694
695
696
697
698
699
700
701
702
703
704
705
706
707
708
709
710
711
712
713
714
715
716
717
718
719
720
721
722
723
724
725
726
727
728
729
730
731
732
733
734
735
736
737
738
739
740
741
742
743
744
745
746
747
748
749
750
751
752
753
754
755
756
757
758
759
760
761
762
763
764
765
766
767
768
769
770
771
772
773
774
775
776
777
778
779
780
781
782
783
784
785
786
787
788
789
790
791
792
793
794
795
796
797
798
799
800
801
802
803
804
805
806
807
808
809
810
811
812
813
814
815
816
817
818
819
820
821
822
823
824
825
826
827
828
829
830
831
832
833
834
835
836
837
838
839
840
841
842
843
844
845
846
847
848
849
850
851
852
853
854
855
856
857
858
859
860
861
862
863
864
865
866
867
868
869
870
871
872
873
874
875
876
877
878
879
880
881
882
883
884
885
886
887
888
889
890
891
892
893
894
895
896
897
898
899
900
901
902
903
904
905
906
907
908
909
910
911
912
913
914
915
916
917
918
919
920
921
922
923
924
925
926
927
928
929
930
931
932
933
934
935
936
937
938
939
940
941
942
943
944
945
946
947
948
949
950
951
952
953
954
955
956
957
958
959
960
961
962
963
964
965
966
967
968
969
970
971
972
973
974
975
976
977
978
979
980
981
982
983
984
985
986
987
988
989
990
991
992
993
994
995
996
997
998
999
1000
mn iii_utf8
[pts vol m - 3] [\z m /] [\f iii /]
[pts page 001] [\q 1/]
[bjt page 090] [\x 90/]
3.1.7
gaṇakamoggallāna suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. atha kho gaṇakamoggallāno brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ1 vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:
seyyathāpi bho gotama, imassa migāramātu pāsādassa dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, yadidaṁ yāca pacchimā sopānakaḷebarā2 imesampi hi bho gotama brāhmaṇānaṁ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, yadidaṁ ajjhene. imesampi hi bho gotama, issāsānaṁ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā yadidaṁ issatthe. ambhākampi hi bho gotama, gaṇakānaṁ gaṇanajīvānaṁ3 dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, yadidaṁ saṅkhāne. mayaṁ hi bho gotama, antevāsī labhitvā paṭhamaṁ evaṁ gaṇāpema: ekaṁ ekakaṁ, dve dukā, tīṇī tikā, cattāri catukkā, pañca pañcakā, cha chakkā, satta sattakā, aṭṭha aṭṭhakā, nava navakā, dasa dasakāti; satampi mayaṁ bho gotama, gaṇāpema. bhiyyopi gaṇāpema sakkānu kho bho gotama, imasamimpi dhammavinaye evameva anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā paññāpetu'nti.
[pts page 002] [\q 2/]
sakkā brāhmaṇa, imasamimpi dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā paññāpetuṁ. seyyathāpi brāhmaṇa, dakkho assadamako bhadraṁ assājānīyaṁ labhitvā paṭhameneva mukhādhāne kāraṇaṁ kāreti. atha uttariṁ kāraṇaṁ kāreti. evameva kho brāhmaṇa, tathāgato purisadammaṁ4 labhitvā paṭhamaṁ evaṁ vineti: 'ehi tvaṁ bhikkhu,sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharāhi ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhassu sikkhāpadesu'ti.
yato kho brāhmaṇa, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhati sikkhāpadesu. tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: 'ehi tvaṁ bhikkhu, indriyesu guttadvāro hohi, cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjāhi. rakkhāhi cakkhundriyaṁ. cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjāhi. sotena saddaṁ sutvā mā nimittaggāhī hohi mānubyāñjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjāhi. rakkhāhi sotindriyaṁ. sotindriye saṁvaraṁ āpajjāhi. ghānena ghandhaṁ ghāyitvā mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjāhi. rakkhāhi ghānindriyaṁ. ghānindriye saṁvaraṁ āpajjāhi. jīvhāya rasaṁ sāyitvā mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ jīvhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjāhi. rakkhāhi jīvhindriyaṁ. jīvhindriye saṁvaraṁ āpajjāhi. kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjāhi. rakkhāhi kāyindriyaṁ. kāyindriye saṁvaraṁ āpajjāhi. manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjāhi. rakkhāhi manindriyaṁ. manindriye saṁvaraṁ āpajjihī'ti.
-------------------------
1.sāraṇīyaṁ-majasaṁ. 3.gaṇānaṁ gaṇānājīvānaṁ-[pts.]
2.pacchimasopānakalebarā-sīmu. 4.purisadhammaṁ-sīmu.
[bjt page 092] [\x 92/]
yato kho brāhmaṇa, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: 'ehi tvaṁ bhikkhu, bhojane mattaññū hohi. paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreyyāsi. neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhusanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsu vihāro cā'ti.
yato kho [pts page 003] [\q 3/] brāhmaṇa, bhikkhu bhojane mattaññū hoti. tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: 'ehi tvaṁ bhikkhu, jāgariyaṁ anuyutto viharāhi, divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhehi. rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīye hi dhamme hi cittaṁ parisodhehi, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeyyāsi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasikaritvā, rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhehī'ti.
yato kho brāhmaṇa, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti 'ehi tvaṁ bhikkhu, satisampajjaññena samannāgato hohi 'abhikkante paṭikkante sampajānakārī, ālokite vilokite sampajānakārī, sammiñjite pasārite samapajānakārī, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jagārite bhāsite tuṇhīgāve sampajānakārī'ti.
yato kho brāhmaṇa, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti. tamenaṁ tathāgato uttariṁ vineti: 'ehi tvaṁ bhikkhu, vivittaṁ senāsanaṁ bhaja1 araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñja'nti. so vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.
so pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā, so abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. abhijjhāya cittaṁ parisodheti, byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. byāpādapadosā cittaṁ parisodheti thīnamiddhaṁ pahāya vigata thīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṁ parisodheti uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto. uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati. akathaṅkathi kusalesu dhammesu. vicikicchāya cittaṁ parisodheti.
[pts page 004] [\q 4/]
--------------------------
1.bhajāhi-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 094] [\x 94/]
so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe civicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ1 upasampajja viharati vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ2 upasampajja viharati. pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti, upekkhako satimā sukhavihārīti. taṁ tatiyaṁ jhānaṁ3 upasampajja viharati. sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ4 upasasampajja viharati.
ye kho te brāhmaṇa, bhikkhū sekhā5 appattamānasā6 anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti. tesu me ayaṁ evarūpī anusāsanī hoti: 'ye pana te bhikkhu arahanto bīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā. tesaṁ ime dhammā diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṁvattanti satisampajaññāya cā'ti.
evaṁ vutte gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 'kinnu kho bhoto gotamassa sāvakā bhotā gotamena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā sabbeva accantaniṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti, udāhu ekacce nārādhentī'ti?.
appekacce kho brāhmaṇa, mama sāvakā mayā evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā accantaniṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti, ekacce nārādhentī'ti.
ko nu kho bhante, hetu, ko paccayo, yaṁ tiṭṭhateva nibbānaṁ, tiṭṭhati nibbānagāmimaggo, tiṭṭhati bhavaṁ gotamo samādapetā, atha ca pana bhoto gotamassa sāvakā bhotā gotamena evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti, ekaceva nārādhentī'ti.
tena hi brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi. 'taṁ kiṁ [pts page 005] [\q 5/] maññasi brāhmaṇa, kusalo tvaṁ rājagahagāmissa maggassā'ti?
evaṁ bho, kusalo ahaṁ rājagahagāmissa maggassā'ti.
evaṁ bho, kusalo ahaṁ rājagahagāmissa maggassā'ti.
taṁ kiṁ maññasi brāhmaṇa, idha puriso āgaccheyya rājagahaṁ gantukāmo, so taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: 'icchāmahaṁ bhante, rājagahaṁ gantuṁ, tassa me rājagahassa maggaṁ upadisāti. tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: 'ehambho purisa, ayaṁ maggo rājagahaṁ gacchati, tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ ganatvā dakkhissasi amukaṁ nāma gāmaṁ, tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ ganatvā dakkhissasi amukaṁ nāma nigamaṁ, tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi rājagahassa ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyaka'nti. so tayā evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno ummaggaṁ gahetvā pacchāmukho gaccheyya.
-------------------------
1.paṭhamajjhānaṁ-sīmu,[pts. 2.]dutiyajjhānaṁ-sīmu,[pts.]
3.tatiyajjhānaṁ-sīmu,[pts. 4.]catutthajjhānaṁ-sīmu,[pts.]
5.sekkhā-sīmu,majasaṁ. 6.apattamānasā-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 096] [\x 96/]
atha dutiyo puriso āgaccheyyarājagahaṁ gantukāmo. so taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: 'icchāmahaṁ bhante, rājagahaṁ gantuṁ. tassa me rājagahassa maggaṁ upadisā'ti. tamenaṁ tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: ehambho purisa, ayaṁ maggo rājagahaṁ gacchati, tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantavā dakkhissasi amukaṁ nāma gāmaṁ, tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi amukaṁ nāma nigamaṁ, tena muhuttaṁ gaccha, tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi rājagahassa ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇīrāmaṇeyyaka'nti. so tayā evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno sotthinā rājagahaṁ gaccheyya.
[pts page 006] [\q 6/]
ko nu kho brāhmaṇa, hetu, ko paccayo, yaṁ tiṭṭhateva rājagahaṁ tiṭṭhati rājagahagāmī maggo, tiṭṭhati tvaṁ samādapetā. atha ca pana tayā evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno eko puriso ummaggaṁ gahetvā pacchāmukho gaccheyya. eko sotthinā rājagahaṁ gaccheyyā'ti?
ettha kyāhaṁ bho gotama karomi, maggakkhāyīhaṁ bho gotamā'ti.
evameva kho brāhmaṇa, tiṭṭhateva nibbānaṁ, tiṭṭhati nibbānagāmimaggo, tiṭṭhāmahaṁ samādapetā, atha ca pana mama sāvakā mayā evaṁ ovadiyamānā evaṁ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṁ nibbānaṁ ārādhenti, ekacce nārādhenti. ettha kyāhaṁ brāhmaṇa, karomi? maggakkhāyīhaṁ, brāhmaṇa, tathāgato'ti.
evaṁ vutte gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 'yeme bho gotama, puggalā assaddhā jīvikatthā1 agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā saṭhā māyāvino keṭubhino2 uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariyaṁ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto3 sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā4 sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnaviriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamugā, na tehi bhavaṁ gotamo saddhiṁ saṁvasati.
ye paname kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā asaṭhā amāyāvino akeṭubhino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṁ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā pahitattā upaṭṭhitasatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto5 aneḷamūgā, tehi bhavaṁ gotamo saddhiṁ saṁvasati.
--------------------------
1.jīvikatthā na saddhā-majasaṁ. 2.ketabino-majasaṁ
3.anapekhavanto-[pts. 4.]bāhullikā-syā.
5.paññāvanto-sīmu.
[bjt page 098] [\x 98/]
seyyathāpi bho gotama, ye keci mūlagandhā, kālānusārikaṁ1 tesaṁ aggamakkhāyati. ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati. ye keci pupphagandhā, [pts page 007] [\q 7/] vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati. evameva kho bhoto gotamassa ovādo paramajjadhammesu.
'abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.
gaṇaka moggallāna suttaṁ sattamaṁ.
-------------------------
1.kālānusāri-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 100] [\x 100/]
3.1.8
gopakamoggallāna suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe aciraparinibbute bhagavati. tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājagahaṁ paṭisaṅkhārāpeti rañño pajjotassa āsaṅkamāno. atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi.
atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 'atippago kho tāva rājagahaṁ1 piṇḍāya carituṁ, yannunāhaṁ yena gopakamoggallānassa brāhmaṇassa tammanto, yena gopakamoggallāno brāhmaṇo, tenupasaṅkameyya'nti. atha kho āyasmā ānando yena gopakamoggallānassa brāhmaṇassa kammanto, yena gopakamoggallāno brāhmaṇo, tenupasaṅkami. addasā kho gopakamoggallāno brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
'etu kho bhavaṁ ānando, svāgataṁ bhoto ānandassa, cirassaṁ kho bhavaṁ ānando imaṁ pariyāyamkāsi yadidaṁ idhāgamanāya. nisīdatu bhavaṁ ānando, idamāsanaṁ paññatta'nti. nisīdi kho āyasmā ānando paññatte āsane. gopakamoggallānopi [pts page 008] [\q 8/] kho brāhmaṇo aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho gopakamoggallāno brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
atthi nu kho bho ānanda2, ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhavaṁ gotamo ahosi arahaṁ sammāsambuddho'ti.
natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhagavā ahosi arahaṁ sammāsambuddho. so hi brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññu maggavidū maggakovido. maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā'ti.
--------------------------
1.rājagahe-sīmu,majasaṁ,syā.
2.atthi kho ānanda-[pts.]
[bjt page 102] [\x 102/]
ayañca hidaṁ āyasmato ānandassa gopakamoggallānena brāhmaṇena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti1. atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe kammante anusaññāyamāno yena gopakamoggallānassa brāhmaṇassa kammanto yena āyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ2 vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: kāyanuttha bho ānanda3, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā'ti?
idha maṁ brāhmaṇa, gopakamoggallāno brāhmaṇo evamāha: 'atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhavaṁ gotamo ahosi arahaṁ sammāsambuddho'ti. evaṁ vutte ahaṁ brāhmaṇa, gopakamoggallānaṁ brāhmaṇaṁ etadavocaṁ: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhagavā ahosi arahaṁ sammāsambuddho so hi brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, [pts page 009] [\q 9/] asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññu maggavidū maggakovido, maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā'ti. ayaṁ kho no brāhmaṇa, gopakamoggallānena brāhmaṇena saddhiṁ antarā kathā vippakatā. atha tvaṁ anuppatto'ti.
atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi tena bhotā gotamena ṭhapito: ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti yaṁ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthāti4?
natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ṭhapito: 'ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti yaṁ mayaṁ etarahi paṭidhāveyyāmā'ti.
atthi pana kho bho ānanda, ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito: 'ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti, yaṁ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā'ti4?
natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhuhi ṭhapito, ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti, yaṁ mayaṁ etarahi paṭidhāveyyāmā'ti4.
evaṁ appaṭisaraṇe ca pana bho ānanda, ko hetu sāmaggiyā'ti?
na kho mayaṁ brāhmaṇa, appaṭisaraṇā, sappaṭisaraṇā mayaṁ brāhmaṇa dhammapaṭisaraṇā'ti.
--------------------------
1.vippakathā ahosi-sīmu,majasaṁ,syā.
2.sāraṇīyaṁ-sīmu,majasaṁ. 4.paṭipādeyyāthāti-majasaṁ
3.kāyanuttha ānanda-[pts.]
[bjt page 104] [\x 104/]
'atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi tena bhotā gotamena ṭhapito: 'ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti yaṁ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā'ti. iti puṭṭho samāno: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ṭhapito: 'ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti yaṁ mayaṁ etarahi paṭidhāveyyāmā'ti vadesi. 'atthi pana bho ānanda, ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi [pts page 010] [\q 10/] bhikkhūhi ṭhapito: ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti yaṁ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā'ti. iti puṭṭho samāno: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhuhi ṭhapito: 'ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti yaṁ mayaṁ etarahi paṭidhāveyyāmā'ti vadesi. 'evaṁ appaṭisaraṇe ca pana bho ānanda, ko hetu sāmaggiyā'ti. iti puṭṭho samāno: "na kho mayaṁ brāhmaṇa, appaṭisaraṇā sappaṭisaraṇā mayaṁ brāhmaṇa, dhammapaṭisaraṇā'ti vadesi. imassa pana bho ānanda, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabbo'ti?
atthi kho brāhmaṇa, tena bhagavā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhaṁ. te mayaṁ tadahuposathe yāvatikā ekaṁ gāmakkhettaṁ upanissāya viharāma. te sabbe ekajjhaṁ sannipatāma, sannipatitvā yassa taṁ pavattati. taṁ ajjhasāma. tasmiṁ ce bhaññamāne hoti bhikkhussa āpatti, hoti vītikkamo, taṁ mayaṁ yathādhammaṁ yathānusiṭṭhaṁ kāremā'ti.
na kira no bhavanto kārenti. dhammo no kāretīti.
atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi yaṁ tumhe etarahi sakkarotha, garukarotha1, mānetha, pūjetha, sakkatvā garukatvā upanissāya viharathā'ti?
'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi yaṁ mayaṁ etarahi sakkaroma, garukaroma, mānema, pūjema, sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmā'ti.
'atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi tena bhotā gotamena ṭhapito: 'ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatīti yaṁ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā'ti. iti puṭṭho samāno: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ṭhapito: 'ayaṁ vo mamaccayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti yaṁ mayaṁ etarahi paṭidhāveyyāmā'ti vadesi. 'atthi pana bho ānanda, eka bhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito:
--------------------------
1.garuṁkarothā-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 106] [\x 106/]
'ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti yaṁ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthāti. [pts page 011] [\q 11/] iti puṭṭho samāno: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhuhi ṭhapito: ayaṁ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṁ bhavissatī'ti, yaṁ mayaṁ etarahi paṭidhāveyyāmā'ti vadesi. atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi yaṁ tumhe etarahi sakkarotha. garukarotha, mānetha, pūjetha, sakkatvā garukatvā upanissāya viharathā'ti iti puṭṭho samāno: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi yaṁ mayaṁ etarahi sakkaroma garukaroma mānema pūjema. sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmā'ti vadesi. imassa pana bho ānanda, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabboti.
atthi kho brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa pasādanīyā dhammā akkhātā, yasmiṁ no ime dhammā saṁvijjanti. taṁ mayaṁ etarahi sakkaroma garukaroma mānema pūjema. sakkatvā garukatvā upanissāya viharāma. katame dasa:
idha brāhmaṇa, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā1 kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahusutā honti, dhatā2 vacasā parivitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi.
catuṇṇaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
akenavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti: ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti, āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. paṭhaviyāpi ummujjanimmujjaṁ3 karoti seyyathāpi udake. udakepi abhijjamāne4 gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṁ. ākāsepi [pts page 012] [\q 12/] pallaṅkena caṅkamati5 seyyathāpi pakkhī sakuṇo. imepi candimasuriye evaṁ mahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati, parimajjati. yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti.
-------------------------
1.sātthaṁ sabyañjanaṁ-sīmu,majasaṁ,[pts.]
2.dhātā-sīmu,majasaṁ. 4.abhejjamāno-sī
3.nimmujjaṁ-[pts. 5.]kamati-majasaṁ.
[bjt page 108] [\x 108/]
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya1 ubho sadde suṇāti dibbe ca manuse ca ye dūre santike ca.
parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāti. vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānāti. sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānāti. vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānāti. samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānāti. vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānāti. saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānāti. vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānāti. mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānāti. amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānāti sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānāti. anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānāti. samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānāti. asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānāti. vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānāti. avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāti.
anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto amutra udapādiṁ2, tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
ime kho brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa pasādanīyā dhammā akkhātā. yasmiṁ no ime dhammā saṁvijjanti, taṁ mayaṁ etarahi sakkaroma garukaroma3 mānema pūjema, sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmāti. [pts page 013] [\q 13/]
-------------------------
1.atikkanta mānusikāya-[pts.]
2.upapādiṁ-sīmu.
3.garuṁkaroma-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 110] [\x 110/]
evaṁ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto upanandaṁ senāpatiṁ āmantesi. taṁ kiṁ maññasi bhavaṁ senāpati1, yadime evaṁ bhonto2 sakkātabbaṁ sakkaronti, garukātabbaṁ garukaronti. mānetabbaṁ mānenti, pūjetabbaṁ pūjenti. tagghime bhonto sakkātabbaṁ sakkaronti, garukātabbaṁ garukaronti, mānetabbaṁ mānenti, pūjetabbaṁ pūjenti. imañca hi te bhonto na sakkareyyuṁ, na garukareyyuṁ, na māneyyuṁ, na pūjeyyuṁ, atha kiñcarahi te bhonto sakkareyyuṁ, garukareyyuṁ, māneyyuṁ, pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyunti.
atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 'kahaṁ pana bhavaṁ ānando etarahi viharatī'ti.
veluvane kho ahaṁ brāhmaṇa etarahi viharāmīti.
kacci pana bho ānanda, veluvanaṁ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavātaṁ manussarāhaseyyakaṁ3 paṭisallānasāruppanti.
taggha brāhmaṇa, veluvanaṁ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavātaṁ manussarāhaseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ yathā taṁ tumhādisehi rakkhakehi gopakehīti.
taggha bho ānanda, veluvanaṁ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavātaṁ manussarāhaseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ yathā taṁ bhavantehi jhānasīlīhi. jhāyino ceva bhavanto jhānasilinoca.
ekamidāhaṁ bho ānanda, samayaṁ so bhavaṁ gotamo vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. atha kho ahaṁ4 bho ānanda, yena mahāvanaṁ kūṭāgārasālā, yena so bhavaṁ gotamo, tenupasaṅkamiṁ. tatra ca pana so bhavaṁ gotamo anekapariyāyena jhānakathaṁ kathesi. jhāyī ceva so bhavaṁ gotamo ahosi jhānasīlī ca sabbañca pana so bhavaṁ gotamo jhānaṁ vaṇṇesīti.
na kho5 brāhmaṇa, so bhagavā sabbaṁ jhānaṁ vaṇṇesi. nāpi so bhagavā sabbaṁ jhānaṁ na vaṇṇesīti.
-------------------------
1.evaṁ senāpati-syā,[pts.]
2.yadime bhoto-majasaṁ,[pts.]
3.manussarāhasseyyakaṁ-majasaṁ.
4.atha khavāhaṁ-majasaṁ.
5.na ca kho-majasaṁ.
6.napi-majasaṁ.
[bjt page 112] [\x 112/]
kathaṁrūpañca [pts page 014] [\q 14/] brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṁ na vaṇṇesi. idha brāhmaṇa, ekacco kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena. uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. so kāmarāgaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byapādaparetena. uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. so byāpādaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena. uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. so thīnamiddhaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena. uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti.so uddhaccakukkuccaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena. uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti so vicikicchaṁyeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. evarūpaṁ kho brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṁ na vaṇṇesi.
kathaṁ rūpañca brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṁ vaṇṇesi. idha brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. pitiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. evarūpaṁ kho brāhmaṇa so bhagavā jhānaṁ vaṇṇesīti.
gārayhaṁ kira bho ānanda, so bhavaṁ gotamo jhānaṁ garahi. pāsaṁsaṁ pasaṁsi. handa ca'dāni mayaṁ bho ānanda gacchāma bahukiccā mayaṁ bahukaraṇiyāti.
yassadāni tvaṁ brāhmaṇa kālaṁ maññasīti.
[pts page 015] [\q 15/]
atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmato ānandassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
atha kho gopakamoggallano brāhmaṇo acīrapakkante vassakāre brāhmaṇe magadhamahāmatte āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 'yaṁ no mayaṁ bhavantaṁ ānandaṁ apucchimha1 taṁ no bhavaṁ ānando na byākāsīti.
--------------------------
1.apucchimho - machasaṁ.
[bjt page 114] [\x 114/]
api nu te1 brāhmaṇa, avocumha: natthi kho brāhmaṇa ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhagavā ahosi arahaṁ samāsambuddho. so hi brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññu maggavidu maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti.
gopakamoggallānasuttaṁ aṭṭhamaṁ.
--------------------------
1.na nu te - sīmu, machasaṁ
[bjt page 116] [\x 116/]
3.1.9
mahāpuṇṇama suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde, tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe paṇṇarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.
atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 'puccheyyāhaṁ bhante, bhagavantaṁ kiñcideva desaṁ sace me bhagavā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā'ti.
tena hi tvaṁ bhikkhu sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasiti.
atha kho so bhikkhu sake āsane nisīditvā bhagavantaṁ etadavoca:
'ime nu kho bhante, pañcupādānakkhandhā, [pts page 016] [\q 16/] seyyathīdaṁ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho'ti.
ime kho bhikkhu, pañcupādānakkhandhā, seyyathīdaṁ: 'rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho'ti.
sādhu bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ pucchi.
'ime pana bhante pañcupādānakkhandhā kimmūlakā'ti?
'ime kho bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamūlakā'ti.
taṁyeva nu kho bhante, upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcupādānakkhandhehi upādānaṁ'ti?
na kho bhikkhu, taṁ yeva upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā nāpi1 aññatra pañcupādānakkhandhehi upādānaṁ. yo kho bhikkhu, pañcupādānakkhandhesu chandarāgo, taṁ tattha upādānanti.
siyā pana bhante, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavemattatāti?
--------------------------
1.napi-[pts.]
[bjt page 118] [\x 118/]
siyā bhikkhūti bhagavā avoca. idha bhikkhu, ekaccassa evaṁ hoti. evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānanti. evaṁ kho bhikkhu, siyā pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavemattatāti.
kittāvatā pana bhante, khandhānaṁ khandhādhivacanaṁ hotīti?
yaṁ kiñci bhikkhu rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santine vā, ayaṁ rūpakkhandho. [pts page 017] [\q 17/] yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, ayaṁ vedanākkhandho. yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, ayaṁ saññākkhandho. ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, ayaṁ saṅkhārakkhandho. yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ viññāṇakkhandho. ettāvatā kho bhikkhu, khandhānaṁ khandhādhivacanaṁ hotī'ti.
ko nu kho bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa paññā panāya, ko hetu ko paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya, ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya, ko hetu ko paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya, ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyāti?
cattāro kho bhikkhu, mahābhūtā hetu cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya, phasso hetu phasso paccayo vedanakkhandhassa paññāpanāya, phasso hetu phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya, phasso hetu phasso paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya, nāmarūpaṁ kho bhikkhu, hetu nāma rūpaṁ paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyāti.
kathaṁ pana bhante, sakkāyadiṭṭhi hotīti?
idha bhikkhu , assutvā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamma avinīto, rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ, attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. saññaṁ attato samanupassati, saññāvantaṁ vā attānaṁ, attani vā saññaṁ, saññāya vā attānaṁ. saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ. viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ. viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavattaṁ vā attānaṁ [pts page 018] [\q 18/] attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. evaṁ kho bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotīti.
[bjt page 120] [\x 120/]
kathaṁ pana bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotīti?
idha bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, nāttani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ, nāttani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ. na saññaṁ attato samanupassati, na saññāvantaṁ vā attānaṁ, nāttani vā saññaṁ, na saññāya vā attānaṁ. na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ, nāttani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ. na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, nāttani vā viññāṇaṁ na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. evaṁ kho bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotīti.
ko nu kho bhante rūpe assādo ko ādīnavo kiṁ nissaraṇaṁ. ko vedanāya assādo ko ādīnavo kiṁ nissaraṇaṁ. ko saññāya assādo ko ādīnavo kiṁ nissaraṇaṁ. ko saṅkhāresu assādo ko ādīnavo kiṁ nissaraṇaṁ. ko viññāṇe assādo ko ādīnavo kiṁ nissaraṇanti.
yaṁ kho bhikkhu, rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ rūpe assādo, yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ ayaṁ rūpe ādīnavo, yo rūpe chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ idaṁ rūpe nissaraṇaṁ. yaṁ kho bhikkhu, vedanaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ vedanaṁ assādo, yaṁ vedanaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ ayaṁ vedanā ādīnavo, yo vedano chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ idaṁ vedano nissaraṇaṁ. yaṁ kho bhikkhu, saññaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ saññaṁ assādo, yaṁ yaṁ saññaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ ayaṁ saññaṁ ādīnavo, yo sañño chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ idaṁ sañño nissaraṇaṁ. yaṁ kho bhikkhu, saṅkhāre paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ saṅkhāre assādo, yaṁ saṅkhāraṁ aniccaṁ dukkhaṁ viparināmadhammaṁ ayaṁ saṅkhāro ādīnavo, yo saṅkhāre chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ idaṁ saṅkhāre nissaraṇanti. yaṁ kho bhikkhu, viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ viññāṇe assādo, yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ ayaṁ viññāṇe ādīnavo, yo viññāṇe chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ idaṁ viññāṇe nissaraṇanti.
kathaṁ pana bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na hontīti?
yaṁ kiñci bhikkhu, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ [pts page 019] [\q 19/] vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, 'sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, 'sabbaṁ vedanaṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, 'sabbaṁ saññaṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahaddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, 'sabbaṁ saṅkhāraṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, 'sabbaṁ viññāṇaṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti. evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. evaṁ kho bhikkhu jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā1na hontī'ti.
-------------------------
1.ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-sīmu,majasaṁ,syā,[pts.]
[bjt page 122] [\x 122/]
atha kho, aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 'iti kira bho, rūpaṁ anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā1 anattakatāni kammāni kamattānaṁ phusissantīti.
atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā coto parivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: ṭhānaṁ kho panetaṁ bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṁ atidhāvitabbaṁ maññeyya: 'iti kira bho rūpaṁ anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṁ anattā anattakatāni kammāni kamattānaṁ phusissantī'ti. paṭicca vinītā2 kho me tumhe bhikkhave, tatra tatra dhammesu3 taṁ kimmaññatha bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vāti?
aniccaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti?
dukkhaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ
'etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?
no hetaṁ bhante.
taṁ kiṁmaññatha bhikkhave, vedanā niccaṁ vā aniccaṁ vāti?
aniccaṁ bhante.
[pts page 020] [\q 20/]
yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti?
dukkhaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ
'etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?
no hetaṁ bhante.
taṁ kiṁmaññatha bhikkhave, saññā niccaṁ vā aniccaṁ vāti?
aniccaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti?
dukkhaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ
'etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?
no hetaṁ bhante.
taṁ kiṁmaññatha bhikkhave, saṅkhārā niccaṁ vā aniccaṁ vāti?
aniccaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti?
dukkhaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ
'etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?
no hetaṁ bhante.
taṁ kiṁmaññatha bhikkhave, viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vāti?
aniccaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vāti?
dukkhaṁ bhante.
yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ
'etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?
no hetaṁ bhante.
tasmātiha bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, 'sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vi paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, 'sabbaṁ vedanā netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, 'sabbaṁ saññā netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā,'sabbaṁ saṅkhāraṁ netaṁ mama, nosohamasmi, na meso attā'ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.
--------------------------
1.viññāṇaṁ anattaṁ-sīmu.
2.paṭivinītā-sīmu,majasaṁ.
paṭipucchāvinītā-syā.
3.tatra tatra tesu tesu dhammesu sīmu,[pts.]
[bjt page 124] [\x 124/]
evaṁ passaṁ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmiṁ nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti: khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā'ti pajānātīti.
idamoca bhagavā attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
imasmiṁ kho pana1 veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti.
mahāpuṇṇama suttaṁ navamaṁ.
------------------------
1.imasmiṁ ca pana-majasaṁ,syā.
[bjt page 126] [\x 126/]
3.1.10
cūḷapuṇṇama suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātu pāsāde. tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe paṇṇarase puṇṇāya [pts page 021] [\q 21/] puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghassaparivuto abbhokāse nisinno hoti. atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhī bhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi:
jāneyya nu kho bhikkhave, asappuriso asappurisaṁ, 'asappuriso ayaṁ bhava'nti.
no hetaṁ bhante.
sādhu bhikkhave, aṭṭhānametaṁ bhikkhave, anavakāso yaṁ asappuriso asappurisaṁ jāneyya, 'asappuriso ayaṁ bhava'nti.
jāneyya pana bhikkhave, asappuriso sappurisaṁ, 'sappuriso ayaṁ bhava'nti.
no hetaṁ bhante.
sādhu bhikkhave, etampi kho bhikkhave, aṭṭhānaṁ anavakaso, yaṁ asappuriso sappurisaṁ jāneyya 'sappuriso ayaṁ bhava'nti.
asappuriso bhikkhave, asaddhammasamannāgato hoti, asappurisabhattī hoti, asappurisacintī hoti, asappurisamantī hoti, asappurisavāco hoti, asappurisakammanto hoti, asappurisadiṭṭhī hoti, asappurisadānaṁ deti.
kathañca bhikkhave. asappuriso asaddhammasamannāgato1 hoti: idha bhikkhave, asappuriso asaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. 'evaṁ kho bhikkhave asappuriso asaddhammasamannāgato1 hoti.
kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisabhattī hoti: idha bhikkhave, asappurisassa ye te samaṇabrāhmaṇā assaddhā ahirikā anottappino appassutā kusītā muṭṭhassatino duppaññā, tyāssa mittā honti te sahāyā. evaṁ kho bhikkhave, asappuriso asappurisabhattī hoti.
-------------------------
1.assaddhammasamannāgato-majasaṁ.
[bjt page 128] [\x 128/]
kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisacintī hoti: idha bhikkhave, asappuriso attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti, evaṁ kho bhikkhave asappuriso asappurisacintī hoti.
kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisamantī hoti: idha bhikkhave, asappuriso attavyābādhāyapi manteti, paravyābādhāyapi manteti, ubhayavyābādhāyapi [pts page 022] [\q 22/] manteti, evaṁ kho bhikkhave, asappuriso asappurisamantī hoti.
kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisavāco hoti: idha bhikkhave, asappuriso
musāvādī1 hoti. pisunavāco2 hoti. parusavāco hoti. samphappalāpī hoti. evaṁ kho bhikkhave, asappuriso asappurisavāco hoti.
kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisakammanto hoti: idha bhikkhave, asappuriso pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti. evaṁ kho bhikkhave asappuriso asappurisakammanto hoti.
kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisadiṭṭhī hoti: idha bhikkhave, asappuriso evaṁdiṭṭhī3 hoti: 'natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. evaṁ kho bhikkhave asappuriso asappurisadiṭṭhī hoti.
kathañca bhikkhave, asappuriso, asappurisadānaṁ deti: idha bhikkhave, asappuriso asakkaccaṁ dānaṁ4 deti, asahatthā dānaṁ deti, acittīkatvā5 dānaṁ deti, apaviddhaṁ6 dānaṁ deti,anāgamanadiṭṭhiko dānaṁ deti. evaṁ kho bhikkhave asappuriso asappurisadānaṁ deti.
sa kho so bhikkhave,7 asappuriso evaṁ asaddhammasamannāgato, evaṁ asappurisabhattī, evaṁ asappurisacintī, evaṁ asappurisamantī, evaṁ asappurisavāco, evaṁ asappurisakammanto, evaṁ asappurisadiṭṭhī, evaṁ asappurisadānaṁ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā yā asappurisānaṁ gati, tattha uppajjati. kā ca bhikkhave, asappurisānaṁ gati, nirayo vā tiracchānayoni vā.
jāneyya nu kho bhikkhave, sappuriso sappurisaṁ 'sappuriso ayaṁ bhava'nti.
[pts page 023] [\q 23/]
evaṁ bhante.
--------------------------
1.musāvādo-sīmu, 2.pisuṇavāco-sīmu,majasaṁ,syā.
3.evaṁdiṭṭhiko-syā. 4.asakkaccadānaṁ5[pts.]
5.acittikatvā-sīmu,majasaṁ,[pts.]
acittiṁ katvā-syā.
6.apaviṭṭhaṁ-sīmu,majasaṁ,syā. 7.so bhikkhave-sīmu,majasaṁ
[bjt page 130] [\x 130/]
sādhu bhikkhave, ṭhānametaṁ bhikkhave, vijjati yaṁ sappuriso sappurisaṁ jāneyya 'sappuriso ayaṁ bhava'nti.
jāneyya pana bhikkhave, sappuriso asappurisaṁ 'asappuriso ayaṁ bhava'nti.
evaṁ bhante.
sādhu bhikkhave, etampi kho bhikkhave, ṭhānaṁ vijjati yaṁ sappuriso asappurisaṁ jāneyya 'asappuriso ayaṁ bhava'nti.
sappuriso bhikkhave, saddhammasamannāgato hoti, sappurisabhattī hoti, sappurisacintī hoti, sappurisamantī hoti, sappurisavāco hoti, sappurisakammanto hoti, sappurisadiṭṭhī hoti, sappurisadānaṁ deti.
kathañca bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti: idha bhikkhave, sappuriso saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, upaṭṭhitasatī hoti, paññavā hoti. evaṁ kho bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti.
kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisabhattī hoti: idha bhikkhave, sappurisassa ye te samaṇabrāhmaṇā saddhā hirimanto ottappino bahussutā āraddhaviriyā upaṭṭhitasatino paññavanto, tyāssa mittā honti te sahāyā.1 evaṁ kho bhikkhave, sappuriso sappurisabhattī hoti.
kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisacintī hoti: idha bhikkhave, sappuriso nevattavyābādhāya ceteti, na paravyābādhāya ceteti, na ubhayavyābādhāya ceteti, evaṁ kho bhikkhave, sappuriso sappurisacintī hoti.
kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisamantī hoti: idha bhikkhave, sappuriso nevattavyābādhāya manteti, na paravyābādhāya manteti, na ubhayavyābādhāya manteti. evaṁ kho bhikkhave, sappuriso sappurisamantī hoti.
kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti: idha bhikkhave, sappuriso musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya2 paṭivirato hoti, pharusāya vācāya3 paṭivirato hoti. samphappalāpā paṭivirato hoti. evaṁ kho bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti.
kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti, idha bhikkhave, sappuriso pāṇātipātāpaṭivirato hoti, adinnādānā [pts page 024] [\q 24/] paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. evaṁ kho bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti.
---------------------------
1.te sahāyā honti-[pts.]
2.pisuṇāvācāya-[pts.]
3.pharusāvācāya-[pts.]
[bjt page 132] [\x 132/]
kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhī hoti: idha bhikkhave, sappuriso evaṁdiṭṭhi hoti: atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ paraṁ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. evaṁ kho bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhi hoti.
kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisadānaṁ deti: idha bhikkhave, sappuriso sakkaccaṁ dānaṁ1 deti, sahatthā dānaṁ deti, cittīkatvā2 dānaṁ deti, parisuddhaṁ3 dānaṁ deti, āgamanadiṭṭhiko dānaṁ deti. evaṁ kho bhikkhave, sappuriso sappurisadānaṁ deti.
sa kho so bhikkhave4, sappuriso evaṁ saddhammasamannāgato, evaṁ sappurisabhattī, evaṁ sappurisamantī, evaṁ sappurisavāco, evaṁ sappurisakammanto, evaṁ sappurisadiṭṭhi, evaṁ sappurisadānaṁ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā yā sappurisānaṁ gati, tattha uppajjati. kā ca bhikkhave, sappurisānaṁ gati, devamahattatā vā manussamahattatā vāti.
idamavoca bhagavā , attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
[pts page 025] [\q 25/]
cūḷapuṇṇama suttaṁ dasamaṁ
devadaha vaggo paṭhamo.
tassa vaggassa uddānaṁ
devadahaṁ pañcattaya kinti sāma sunakkhattaka sappāyā.
gaṇako gopaka puṇṇakā dve iti paṭhamo asamo varavaggo.
--------------------------
1.sakkaccadānaṁ-[pts.]
2.cittikatvā-majasaṁ,[pts.]
cittiṁkatvā-syā.
3.anapaviṭṭhaṁ-majasaṁ.
4.so bhikkhave-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 134] [\x 134/]
2 anupadavaggo
3.2.1
anupada suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. bhagavā etadavoca:
paṇḍito bhikkhave, sāriputto, mahāpañño bhikkhave, sāriputto puthupañño bhikkhave sāriputto, hāsupañño1 bhikkhave sāriputto, javanapañño bhikkhave sāriputto, tikkhapañño bhikkhave sāriputto, nibbedhikapañño bhikkhave sāriputto. sāriputto bhikkhave, addhamāsaṁ anupadadhammavipassanaṁ vipassati. tatridaṁ bhikkhave, sāriputtassa anupadadhammavipassanāya hoti.
idha bhikkhave, sāriputto vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasammajja viharati. ye ca paṭhame jhāne3 dhammā vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho viriyaṁ4 sati upekkhā5 manasikāro. tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. so evaṁ pajānāti: evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo6 anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. so atthi uttariṁ7 nissaraṇa'nti pajānāti. tabbahulīkārā atthitvevassa8 hoti.
-------------------------
1.hāsapañño-majasaṁ,syā. 2.paṭhamajjhānaṁ-sīmu,[pts.]
3.paṭhamajjhāne5sīmu,[pts. 4.]vīriyaṁ-majasaṁ
5.upekhā-[pts. 6.]anupāyo-simu.
7.uttari-majasaṁ. 8.atthitevassa-[pts.]
[bjt page 136] [\x 136/]
puna ca paraṁ bhikkhave, sāriputto vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ [pts page 026] [\q 26/] avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pitisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ1 upasampajja viharati. ye ca dutiye jhāne2 dhammā ajjhattaṁ sampasādo ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho viriyaṁ sati upekkhā manasikāro, tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. so evaṁ pajānāti: 'evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti. hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. so atthi uttariṁ nissaraṇa'nti pajānāti. tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
puna ca paraṁ bhikkhave, sāriputto pītiyā ca virāgā upekkhako ca3 viharati. sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. ye ca tatiye jhāne dhammā sukhañca sati ca sampajaññañca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho viriyaṁ sati upekkhā manasikāro,
tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. tyāssa dhammā
viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. so evaṁ pajānāti: 'evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti. hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. so atthi uttariṁ nissaraṇa'nti pajānāti. tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
puna ca paraṁ bhikkhave, sāriputto sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ye ca catutthe jhāne dhammā upekkhā adukkhamasukhā vedanā passaddhattā4 cetaso anābhogo satipārisuddhi cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho viriyaṁ sati upekkhā manasikāro. tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. tyāssa dhammā
viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, [pts page 027] [\q 27/] viditā abbhatthaṁ gacchanti. so evaṁ pajānāti: 'evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti. hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. so atthi uttariṁ nissaraṇa'nti pajānāti. tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
--------------------------
1.dutiyajjhānaṁ-sīmu.[pts. 2.]dutiyajjhāne-sīmu,[pts.]
3.upekhakoca-[pts.]
4.passaddhatā-sīmu.
parisuddhattā-syā.
passi vedanā-[pts.]
[bjt page 138] [\x 138/]
puna ca paraṁ bhikkhave, sāriputto sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. ye ca ākāsānañcāyatane dhammā ākāsānañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho viriyaṁ sati upekkhā manasikāro, tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. so evaṁ pajānāti: 'evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. so atthi uttariṁ1 nissaraṇa'nti pajānāti. tabbahulīkārā atthitvevassa2 hoti.
puna ca paraṁ bhikkhave, sāriputto sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma 'anantaṁ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. ye ca
viññāṇañcāyatane dhammā viññāṇañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso
vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkho viriyaṁ sati upekkhā manasikāro, tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. so evaṁ pajānāti: 'evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati so atthi uttariṁ1 nissaraṇanti pajānāti. tabbahulīkārā atthitvevassa2 hoti.
[pts page 028] [\q 28/]
puna ca paraṁ bhikkhave, sāriputto sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma 'natthi kiñci'ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. ye ca ākiñcaññāyatane dhammā ākiñcaññāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso
vedanā saññā cetanā cittaṁ chando adhimokkhaṁ viriyaṁ sati upekkhā manasikāro, tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṁ gacchanti. so evaṁ pajānāti: 'evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati so atthi uttariṁ1 nissaraṇanti pajānāti. tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
puna ca paraṁ bhikkhave, sāriputto sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati, so tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati. so tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye te dhammā3 atītā niruddhā vipariṇatā, te dhamme samanupassati: 'evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti,
hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo anapāyo
anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati so atthi uttariṁ nissaraṇanti pajānāti. tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
--------------------------
1.uttari-majasaṁ. 2.atthitevassa-[pts.]
3.ye dhammā-majasaṁ,syā,[pts.]
[bjt page 140] [\x 140/]
puna ca paraṁ bhikkhave, sāriputto sabbaso nevasaññā nāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. so tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye te dhammā1 atītā niruddhā vipariṇatā, te dhamme samanupassati: 'evaṁ kira me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī'ti. so tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharati so natthi uttariṁ nissaraṇanti pajānāti. tabbahulīkārā natthitvevassa2 hoti.
yaṁ kho taṁ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ sīlasmiṁ, vasippatto [pts page 029] [\q 29/] pāramippatto ariyasmiṁ samādhismiṁ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya3, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyāti. sāriputtameva taṁ sammā vadamāno vadeyya vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ sīlasmiṁ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṁ samādhismiṁ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā'ti.
yaṁ kho taṁ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo'ti sāriputtameva taṁ sammā vadamāno vadeyya bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo'ti
sāriputto bhikkhave, tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattikaṁ sammadeva anuppavattetīti
idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
anupada suttaṁ paṭhamaṁ.
--------------------------
1.ye dhammā-majasaṁ,syā,[pts.]
2.natthitevassa-[pts.]
3.saññāya-[pts.]
[bjt page 142] [\x 142/]
3.2.2
chabbisodhana suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṁ. bhagavā etadavoca:
idha bhikkhave, bhikkhu aññaṁ byākaroti: khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmi'ti. tassa bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṁ neva abhinanditabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ anabhinanditvā appaṭikkositvā pañho pucchitabbo: cattāro me āvuso vohārā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā. katame cattāro: diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte [pts page 030] [\q 30/] viññātavāditā. ime kho āvuso, cattāro vohārā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhato.
kathaṁ jānato panāyasmato kathaṁ passato imesu catusu vohāresu anupādāya āsavehi cittaṁ vimutta'nti: khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññā vimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: diṭṭhe kho ahaṁ āvuso, anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā vihārāmi, sute kho ahaṁ āvuso anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharāmi. mute kho ahaṁ āvuso anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharāmi, viññāte kho ahaṁ āvuso, anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutato visaṁyutto vimariyādīkatena cetasā viharāmī. evaṁ kho me āvuso, jānato evaṁ passato imesu catusu vohāresu anupādāya āsavehi cittaṁ vimutta'nti.
tassa bhikkhave bhikkhuno sādhūti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ, anumoditabbaṁ. sādhūti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttariṁ pañho pucchitabbo: pañca kho ime1 āvuso, upādānakkhandhā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhatā. katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. ime kho āvuso, pañcupādānakkhandhā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā. kathaṁ jānato panāyasmato
-------------------------
1.pañcime-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 144] [\x 144/]
kathaṁ passato imesu pañcasūpādānakkhandhesu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttanti: khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññā vimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: rūpaṁ kho ahaṁ āvuso, abalaṁ virāgaṁ anassāsika'nti vidatvā ye rūpe upāyūpādānā1 [pts page 031] [\q 31/] cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me citta'nti pajānāmi. vedanaṁ kho āvuso abalaṁ virāgaṁ anassāsika'nti vidatvā ye vedanā upāyūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me citta'nti pajānāmi. saññaṁ kho ahaṁ āvuso abalaṁ virāgaṁ anassāsika'nti vidatvā ye saññā upāyūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me citta'nti pajānāmi.saṅkhāre kho ahaṁ āvuso abalaṁ virāgaṁ anassāsika'nti viditvā ye saṅkhārā upāyūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me citta'nti pajānāmi. viññāṇaṁ kho ahaṁ āvuso abalaṁ virāgaṁ anassāsika'nti viditvā ye viññāṇe upāyūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me citta'nti pajānāmi. evaṁ kho me āvuso, jānato evaṁ passato imesu pañcasūpādānakkhandhesu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttanti.
tassa bhikkhave, bhikkhuno sādhūti bhāsitaṁ [pts page 032] [\q 32/] abhinanditabbaṁ, anumoditabbaṁ. sādhūti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttariṁ pañho pucchitabbo: chayimā2 āvuso, dhātuyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhatā. katamā cha: paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu. imā kho āvuso cha dhātuyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhatā. kathaṁ jānato panāyasmato kathaṁ passato imāsu chasu dhātusu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttanti: khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anupattasadatthassa parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññā vimutassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: paṭhavīdhātuṁ kho ahaṁ āvuso na attato upagacchiṁ, na ca paṭhavīdhātunissitaṁ attānaṁ. ye ca paṭhavīdhātunissitā upayūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. āpodhātuṁ kho ahaṁ āvuso na attato upagacchiṁ, na ca āpodhātunissitaṁ attānaṁ ye ca upayūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. tejodhātuṁ kho ahaṁ āvuso na attato upagacchiṁ, na ca tejodhātunissitaṁ attānaṁ. ye ca tejodhātunissitā upayūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. vāyodhātuṁ kho ahaṁ āvuso na attato upagacchiṁ, na ca vāyodhātunissitaṁ attānaṁ. ye ca vāyodhātunissitā upayūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā
virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. ākāsadhātuṁ kho ahaṁ āvuso na attato upagacchiṁ, na ca ākāsadhātunissitaṁ attānaṁ. ye ca ākāsadhātunissitā upayūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. viññāṇadhātuṁ kho ahaṁ āvuso na attato upagacchiṁ, na ca viññāṇadhātunissitaṁ attānaṁ. ye ca viññāṇadhātunissitā upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. evaṁ kho me āvuso, jānato evaṁ passato imāsu chasu dhātusu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttanti.
-------------------------
1.upāyupādānā-sīmu,[pts.]
upāyūpādānā-majasaṁ.
upādāyūpādāni-syā.
2.cha kho panimāni-majasaṁ.
[bjt page 146] [\x 146/]
tassa bhikkhave, bhikkhuno sādhūti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ anumoditabbaṁ. sādhūti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttariṁ pañho pucchitabbo: cha kho panimāni āvuso ajjhattikabāhirāni1 āyatanāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni. katamāni cha: cakkhuṁ ceva2 rūpā ca, sotaṁ ca saddā ca, ghānaṁ ca ghandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca, imāni kho āvuso cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni. kathaṁ jānato panāyasmato kathaṁ passato imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttanti: khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anupattasadatthassa parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: cakkhusmiṁ āvuso, rūpe cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. sotasmiṁ āvuso, sadde sotaviññāṇe sotaviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. ghānasmiṁ āvuso, gandhe ghānaviññāṇe ghānaviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo
chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. jivhāya āvuso, rase jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. kāyasmiṁ āvuso, phoṭṭhabbe kāyaviññāṇe kāyaviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. manasmiṁ āvuso, dhamme manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṁ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṁ me cittanti pajānāmi. evaṁ kho me āvuso jānato evaṁ passato imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttanti.
tassa bhikkhave, bhikkhuno 'sādhū'ti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ anumoditabbaṁ. sādhūti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttariṁ pañho pucchitabbo: 'kathaṁ jānato panāyasmato kathaṁ passato imasmiṁ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṁkāramamiṅkāramānānusayā3 susamūhatāti4. [pts page 033] [\q 33/] khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: 'pubbe kho ahaṁ āvuso agāriyabhuto samāno aviddasu ahosiṁ. tassa me tathāgato vā tathāgatasāvako vā dhammaṁ desesi. tāhaṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhiṁ. so tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhiṁ sambādho ghārāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya'nti.
-------------------------
1.ajjhattikāni bāhirāni-syā,[pts.]
2.cakkhu ceva-majasaṁ,syā,[pts.]
3.ahaṁkāramamaṁkāramānānusayā-majasaṁ,sīmu,syā.
4.samūhatāti-majasaṁ.
[bjt page 148] [\x 148/]
so kho ahaṁ āvuso, aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ. so evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājivasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato ahosiṁ, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjīdayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī vihāsiṁ. adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato ahosiṁ. dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena suvibhutena attanā vihāsiṁ. abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ahosiṁ ārācārī virato methunā gāmadhammā. musāvādaṁ pahāya musāvādi paṭivirato ahosiṁ, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato ahosiṁ, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā ahosiṁ. pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato ahosiṁ, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā [pts page 034] [\q 34/] pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā ahosiṁ. samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato ahosiṁ kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā ahosiṁ kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.
so bījagāmabhūtagāmasamāramhā paṭivirato ahosiṁ. ekabhattiko ahosiṁ rattūparato paṭivirato vikālabhojanā. naccagītavādita visukadassanā paṭivirato ahosiṁ. mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhusanaṭṭhānā paṭivirato ahosiṁ. uccāsayanamahāsayanā paṭivirato ahosiṁ. jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ. āmakadhañña paṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ. āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ. itthikumārikapaṭiggahaṇā1 paṭivirato ahosiṁ. dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ. ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ. kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ.hatthigavāssa vaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ. khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṁ. dūteyya pahinagamanānuyogā paṭivirato ahosiṁ. kayavikkayā paṭivirato ahosiṁ. tulākūṭakaṁsakuṭamānakuṭā paṭivirato ahosiṁ. ukkoṭanavañcananikatisāciyogo paṭivirato ahosiṁ. chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato ahosiṁ.
so santuṭṭho ahosiṁ kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. so yena yeneva pakkamiṁ, samādāyeva pakkamiṁ. seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. evameva kho ahaṁ āvuso, santuṭṭho ahosiṁ, kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. so yena yeneva pakkamiṁ, samādāyeva pakkamiṁ. so iminā ariyena silakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedesiṁ.
--------------------------
1.itthikumārikāpaṭiggahaṇā-katthavī.
[bjt page 150] [\x 150/]
so cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī ahosiṁ nānuvyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ1 cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjiṁ, rakkhiṁ cakkhūndriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjiṁ. sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī ahosiṁ nānuvyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjiṁ, rakkhiṁ sotindriyaṁ, sotindriye saṁvaraṁ āpajjiṁ. ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī ahosiṁ nānuvyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ ghānindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjiṁ, rakkhiṁ ghānindriyaṁ, ghānindriye saṁvaraṁ āpajjiṁ. jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī ahosiṁ nānuvyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya [pts page 035] [\q 35/] paṭipajjiṁ, rakkhiṁ jivhindriyaṁ, jivhindriye
saṁvaraṁ āpajjiṁ. kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimittaggāhī ahosiṁ
nānuvyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjiṁ,
rakkhiṁ kāyindriyaṁ, kāyindriye saṁvaraṁ āpajjiṁ. manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī ahosiṁ nānuvyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjiṁ, rakkhiṁ manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjiṁ. so iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedesiṁ.
so abhikkante paṭikkante sampajānakārī ahosiṁ. ālokite vilokite sampajānakārī ahosiṁ. sammiñjite pasārite sampajānakārī ahosiṁ. saṅghāṭipattacivaradhāraṇe sampajānakārī ahosiṁ. asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī ahosiṁ. uccārapassāvakamme sampajākārī ahosiṁ. gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī ahosiṁ.
so iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajiṁ araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. so pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdiṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
so abhijjhaṁ loke pahāya vigātābhijjhena cetasā vihāsiṁ, abhijjhāya cittaṁ parisodhesiṁ. byāpādapadosaṁ pahāya avyāpannacitto vihāsiṁ sabbapānabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodhesiṁ. thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho vihāsiṁ ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṁ parisodhesiṁ. uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato vihāsiṁ ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodhesiṁ. vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho vihāsiṁ akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodhesiṁ.
[pts page 036] [\q 36/]
so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkīlese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pitisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedesiṁ. yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.
-------------------------
1.yatodhikaraṇamenaṁ-katthaci.
[bjt page 152] [\x 152/]
so evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhute kammanīye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ dukkhasamudayoti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ dukkhanirodhoti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁdukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. ime āsavāti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ āsavasamudayoti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha1, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccittha. vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi: 'khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā'ti abbhaññāsiṁ. evaṁ kho me āvuso, jānato evaṁ passato imasmiṁ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā susamūhatāti.
tassa bhikkhave, bhikkhuno sādhūti bhāsitaṁ abhinanditabbaṁ anumoditabbaṁ. sādhūti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā evamassa vacanīyo: 'lābhā no āvuso, suladdhaṁ [pts page 037] [\q 37/] no āvuso, ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ brahmacāriṁ passāmā'ti.
idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
jabbisodhanasutaṁ dutiyaṁ.
-------------------------
1.vimucci-katthaci
[bjt page 154] [\x 154/]
3.2.3
sappurisa suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṁ. bhagavā etadavoca:
sappurisadhammañca vo bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. taṁ suṇātha sādhukaṁ manasi karotha. bhāsissāmīti.
evaṁ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṁ. bhagavā etadavoca:
katamo ca bhikkhave, asappurisadhammo: idha bhikkhave, asappuriso uccākulā pabbajito hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khombhi uccākulā pabbajito ime panaññe bhikkhū na uccākulā pabbajitāti. so tāya uccākulīnatāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho uccākulīnatāya lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi uccākulā pabbajito hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno [pts page 038] [\q 38/] anudhammacārī. so tattha pujjo, so tattha pāsaṁsoti. so paṭipadaṁ yeva antaraṁ karitvā tāya uccākulīnatāya nevattānukkaṁseti. na paraṁ vambheti. ayaṁ bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso mahākulā pabbajito hoti so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khombhi mahābhogakulā pabbajito ime panaññe bhikkhū na mahābhogakulā pabbajitāti. so tāya mahābhogakulīnatāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho mahābhogakulīnatāya lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti.
dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi mahābhotakulā pabbajito hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno anudhammacārī. so tattha pujjo, so tattha pāsaṁsoti. so paṭipadaṁ yeva antaraṁ karitvā tāya mahābhogakulīnatāya nevattānukkaṁseti. na paraṁ vambheti. ayaṁ bhikkhave, sappurisadhammo. uḷārabhogakulā pabbajito hoti. so iti paṭisañcikkhati:
'ahaṁ khombhi uḷārabhogakulā pabbajito, ime panaññe bhikkhū na uḷārabhogakulā pabbajitā'ti. so tāya uḷārabhogatāya attānukkaṁseti, paraṁ vambheti.
ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho uḷārabhogatāya lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti.
dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi uḷārabhogakulā pabbajito hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno anudhammacārī. so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁ yeva antaraṁ karitvā tāya uḷārabhogatāya nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayaṁ bhikkhave, sappurisadhammo.
[pts page 039] [\q 39/]
[bjt page 156] [\x 156/]
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso ñāto hoti yasassasī. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi ñāto yasassasī. ime panaññe bhikkhū appaññātā1 appesakkhā'ti. so tena ñātattena2 attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca bhikkhave, itipaṭisañcikkhati: 'na kho ñātattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi ñāto hoti yasassasī, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno anudhammacārī. so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena ñātattena. nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambhoti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. ime panaññe bhikkhū na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. so tena lābhena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho lābhena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi lābhi hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena lābhena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso bahussuto hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi bahussuto, ime panaññe bhikkhū na bahussutā'ti. so tena bāhusaccena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho bāhusaccena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi bahussuto hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁsoti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena bāhusaccena neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
------------------------
1.appañatā-syā.
2.√ātena-sīmu.
√attena-majasaṁ.
[bjt page 158] [\x 158/]
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso vinayadharo hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi vinayadharo, ime panaññe bhikkhū na vinayadharā'ti. so tena vinayadharattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho vinayadharattena [pts page 040] [\q 40/] lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi vinayadharā hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so ttatha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena vinayadharattena neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso dhammakathiko hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi dhammakathiko, ime panaññe bhikkhū na dhammakathikā'ti. so tena dhammakathikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho dhammakathikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi dhammakathiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so ttatha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena dhammakathikattena neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso āraññiko hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi āraññiko ime panaññe bhikkhū na āraññikā'ti. so tena āraññikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: na kho āraññikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi āraññiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so ttatha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena āraññikattena neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso paṁsukūliko hoti. [pts page 041] [\q 41/] so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi paṁsukūliko, ime panaññe bhikkhū na paṁsukūlikā'ti. so tena paṁsukūlikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho paṁsukūlikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi paṁsakūliko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so ttatha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena paṁsukūlikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
[bjt page 160] [\x 160/]
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso piṇḍapātiko hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi piṇḍapātiko, ime panaññe bhikkhū na piṇḍapātikā'ti. so tena piṇḍapātikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho piṇḍapātikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi piṇḍapātiko hoti, so ca hoti. dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī. so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena piṇḍapātikattena nevattānukkaṁseti. na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso rukkhamūliko hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi rukkhamūliko ime panaññe bhikkhū na rukkhamūlikā'ti. so tena
rukkhamūlikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho rukkhamūlikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi rukkhamūliko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. so [pts page 042] [\q 42/] paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena rukkhamūlikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave,
asappuriso sosāniko hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ
khomhi sosāniko, ime panaññe bhikkhū na sosānikā'ti. so tena sosānikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho sosānikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi sosāniko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena sosānikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso abbhokāsiko hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi abbhokāsiko
ime panaññe bhikkhū na abbhokāsikā'ti. so tena abbhokāsikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho abbhokāsikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi abbhokāsiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena abbhokāsikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo. puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso nesajjiko hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi nesajjiko, ime panaññe bhikkhū na nesajjikā'ti. so tena nesajjikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho nesajjikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti,
dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi nesajjiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena nesajjikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso yathāsanthatiko hoti. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi yathāsanthatiko, ime panaññe bhikkhū na yathāsanthatikā'ti. so tena yathāsanthanikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho yathāsanthatikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi yathāsanthatiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena yathāsanthatikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, ekāsaniko hoti so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi ekāsaniko, ime panaññe bhikkhū na ekāsanikā'ti. so tena ekāsanikattena attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, itipaṭisañcikkhati: 'na kho ekāsanikattena lobhadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṁ gacchanti. no cepi ekāsaniko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so ttatha pāsaṁso'ti. so paṭipadaṁyeva antaraṁ karitvā tena ekāsanikattena nevattānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pitisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi paṭhamajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū na paṭhamajjhānasamāpattiyā lābhino'ti. so tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'paṭhamajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā yena yena hi maññanti, tato taṁ hoti aññathā'ti so [pts page 043] [\q 43/] atammayataṁyeva antaraṁ karitvā tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
[bjt page 162] [\x 162/]
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi catutthajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū catutthajjhānasamāpattiyā na lābhino'ti. so tāya catutthajjhānasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'catutthajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā'ti. so atammayataṁyeva antaraṁ karitvā tāya catutthajajhānasamāpattiyā neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī. ime panaññe bhikkhū ākāsānañcāyatanasamāpattiyā na lābhino'ti. so tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁvambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo.
sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati:
ākāsānañcāyatanasamāpattiyā'pi atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti, tato taṁ hoti aññathā'ti. so atammayataṁyeva antaraṁ karitvā tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma1 anattaṁ viññāṇanati viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe [pts page 044] [\q 44/] bhikkhū viññāṇañcāyatanasamāpattiyā na lābhino'ti. so tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā, yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā'ti. so atammayataṁyeva antaraṁ karitvā tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma1 natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū ākiñcaññāyatanasamāpattiyā na lābhino'ti. so tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti tato taṁ hoti aññathā'ti. so atammayataṁyeva antaraṁ karitvā tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
-------------------------
1.samatikkamā-[pts.]
[bjt page 164] [\x 164/]
puna ca paraṁ bhikkhave, asappuriso sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma1 nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā na lābhino'ti. so tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā attānukkaṁseti, paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti, tato taṁ hoti aññathā'ti. so atammayataṁyeva antaraṁ karitvā tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā neva attānukkaṁseti, na paraṁ vambheti. ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
[pts page 045] [\q 45/]
puna ca paraṁ bhikkhave, sappuriso sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma1 saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti2 ayaṁ kho3 bhikkhave, bhikkhu na kiñci maññati, na kuhiñci maññati, na kenaci maññatī'ti.
idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
sappurisa suttaṁ tatiyaṁ.
-------------------------
1.samatikkamā-[pts' 2.]parikkhayāpenti-[pts.]
3.ayampi-sīmu,[pts.]
ayaṁ-majasaṁ.
[bjt page 166] [\x 166/]
3.2.4
sevitabbāsevitabba suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti: bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṁ, bhagavā etadavoca:
sevitabbāsevitabbaṁ vo bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desissāmi. taṁ sunātha sādhukaṁ manasi karotha. bhāsissāmīti. evaṁ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ, bhagavā etadavoca:
kāyasamācārampahaṁ1 bhikkhave duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ kāyasamācāraṁ. vacīsamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ vacīsamācāraṁ. manosamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi:sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ manosamācāraṁ. cittuppādampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca [pts page 046] [\q 46/] aññamaññaṁ cittuppādaṁ. saññāpaṭilābhampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhaṁ. diṭṭhipaṭilābhampahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhaṁ. attabhāvapaṭilābhampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābha'nti.
evaṁ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: imassa kho ahaṁ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.
''kāyasamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ kāyasamācāra''nti. iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.
-------------------------
1.kāyasamācārampahaṁ-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 168] [\x 168/]
kathaṁ rūpaṁ bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. idha bhante, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhutesu. adinnādāyī kho pana hoti, yaṁ taṁ parassa paravittupakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. kāmesu micchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginī rakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. evarūpaṁ bhante [pts page 047] [\q 47/] kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti.
kathaṁ rūpaṁ bhante, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha bhante ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. nihitadaṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittupakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ na ādātā hoti kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpitu rakkhitā bhāturakkhitā bhaginīrakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. tathārūpāsu cārittaṁ na āpajjitā hoti. evarūpaṁ bhante kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''kāyasamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ kāyasamācāra''nti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā. idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
''vacīsamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ vacīsamācāra''nti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo vacīsamācāro sevitabbo.
[bjt page 170] [\x 170/]
kathaṁ rūpaṁ bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. idha bhante ekacco musāvādī hoti. sahaggato1 vā parisaggato2 [pts page 048] [\q 48/] vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī'ti. so ajānaṁ vā āha 'jānāmī'ti, jānaṁ vā āha 'na jānāmī'ti, apassaṁ vā āha 'passāmīti, passaṁ vā āha 'na passāmī'ti. iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. pisunāvāco3 kho pana hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti samaggānaṁ vā bhettā4, bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganadī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. pharusavāco5 kho pana hoti, yā sā vācā aṇḍakā6 kakkasā pharusā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. evarūpaṁ bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.
kathaṁ rūpa bhante, vacīsamācaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha bhante, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. sahaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ 'vadehī'ti, so ajānaṁ vā āha 'na jānāmī'ti, apassaṁ vā āha [pts page 049 [\q 49/] ']na passāmī'ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganadī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ evarūpaṁ bhante, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
-------------------------
1.sahāgato-syā. 5.pharusavāco-sīmu,syā,
2.parisagato-sīmu. 6.kaṇṇakā-sīmu,majasaṁ
parisāgato-majasaṁ,[pts.]
3.pisuṇavāco-majasaṁ,syā
pisuṇāvāco-sīmu,[pts.]
4.bhedetā-syā.
[bjt page 172] [\x 172/]
vacīsamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ vacīsamācāra''nti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
manosamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. taṁ ca aññamaññaṁ manosamācāranti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo manosamācaro na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo manosamācaro sevitabbo.
kathaṁ rūpaṁ bhante, manosamācaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: idha bhante ekacco abhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittupakaraṇaṁ, taṁ abhijjhātā1 hoti: 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā'ti. vyāpannavitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṁkappo: [pts page 050 [\q 50/] ']ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā, vinassantu vā, mā vā ahesunti2. evarūpaṁ bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.
kathaṁ rūpaṁ bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha bhante, ekacco anabhijjhālu hoti: yaṁ taṁ parassa paravittupakaraṇaṁ, taṁ nābhijjhātā hoti: aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā'ti. avyāpannacitto kho pana hoti. appaduṭṭhamanasaṁkappo 'ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhino attānaṁ3 pariharantu'ti. evarūpaṁ bhante, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''manosamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ manosamācāra''nti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
cittuppādampahaṁ4 bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ cittuppāda''nti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo vittuppādo na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo cittuppādo sevitabbo.
--------------------------
1.abhijjhatā-[pts. 3.]sukhī attānaṁ-majasaṁ.
2.mā ahesuṁ vāti-syā. 4.cittuppādampāhaṁ-sīmu,majasaṁ.
[bjt page 174] [\x 174/]
kathaṁ rūpaṁ bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti: idha bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati. vyāpādavā hoti, vyāpādasahagatena cetasā viharati. vihesavā hoti. vihesā sahagatena cetasā viharati. evarūpaṁ bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti.
kathaṁrūpaṁ bhante, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, [pts page 051] [\q 51/] kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha bhante ekacco anabhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati. avyāpādavā hoti, avyādapādasahagatena cetasā viharati. avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati. evarūpaṁ bhante cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''cittuppādampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, tañca aññamaññaṁ cittupāda''nti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
''saññāpaṭilābhampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhanti'' iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo, yathārūpaṁ ca kho bhante saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo saññāpaṭilābho sevitabbo.
kathaṁrūpaṁ bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: idha bhante, ekacco abhijjhālu hoti. abhijjhāsahagatāya saññāya viharati. vyāpādavā hoti. vyāpādasahagatāya saññāya viharati. vihesavā hoti. vihesāsahagatāya saññāya viharati. evarūpaṁ bhante, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, kathaṁrūpaṁ bhante saññā paṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha bhante ekacco anabhijjhālū hoti, anabhijjhāsahagatāya saññāya viharati. avyāpādavā hoti, avyāpādasahagatāya saññāya viharati. avihesavā avihesāsahagatāya saññāya viharati. avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati. evarūpaṁ bhante saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''saññāpaṭilābhampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, taṁ ca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhanti'' iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. [pts page 052] [\q 52/]
''diṭṭhipaṭilābhampahaṁ1 bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, taṁ ca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhanti'' iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ, yathārūpaṁ bhante diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo, yathārūpañca kho bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo diṭṭhipaṭilābho sevitabbo.
-------------------------
1.diṭṭhipaṭilābampāhaṁ-sīmu, majasaṁ.
[bjt page 176] [\x 176/]
kathaṁrūpaṁ bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: idha bhante, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti: 'natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā , natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. evarūpaṁ bhante diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. kathaṁrūpaṁ bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? idha bhante, ekacco evaṁ diṭṭhiko hoti: 'atthi dinnaṁ. atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. evarūpaṁ bhante, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''diṭṭhipaṭilābhampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābha''nti. iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā,idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
''attabhāvapaṭilābhampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābha''nti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, [pts page 053] [\q 53/] attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo. yathārūpaṁ ca kho bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo.
kathaṁrūpaṁ bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: sabyāpajjhaṁ bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. kathaṁrūpaṁ bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. abyāpajjhaṁ bhante, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
''attabhāvapaṭilābhampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābha'nti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
imassa kho ahaṁ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ajānāmīti.
sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṁ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi.
[bjt page 178] [\x 178/]
''kāyasamācārampahaṁ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ kāyasamācāra'nti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. yathārūpañca kho sāritta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.
[pts page 054] [\q 54/]
kathaṁrūpaṁ sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhutesu. adinnādāyī kho pana hoti, yaṁ taṁ parassa paravittupakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. kāmesu micchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginī rakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. evarūpaṁ sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. kathaṁ rūpaṁ sāriputta, kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. idha sāriputta, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittupakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ na ādātā hoti kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginīrakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. tathārūpāsu cārittaṁ na āpajjitā hoti. evarūpaṁ sāriputta kāyasamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ''kāyasamācārampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, taṁ ca aññamaññaṁ kāyasamācāranti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
''vacīsamācārampahaṁ sāriputta, duvidhena [pts page 055] [\q 55/] vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. taṁ ca aññamaññaṁ vacīsamācāra'nti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ sāriputta, vacī samācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo, yathārūpaṁ ca kho sāriputta, vacīsamācaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo vacīsamācāro sevitabbo.
kathaṁrūpaṁ sāriputta, vacīsamācaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. idha sāriputta, ekacco musāvādī hoti. sabhaggato1 vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī'ti. so ajānaṁ vā āha 'jānāmī'ti. jānaṁ vā āha 'na jānāmī'ti, apassaṁ vā āha 'passāmīti, passaṁ vā āha 'na passāmi'ti. iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. pisunāvāco3 kho pana hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti samaggānaṁ vā bhettā4, bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. pharusavāco5 kho pana hoti, yā sā vācā aṇḍakā6 kakkasā pharusā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. evaṁrūpaṁ sāriputta, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. kathaṁrūpaṁ sāriputta, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. idha sāriputta, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sahaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinito sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ 'vadehī'ti, so ajānaṁ vā āha 'na jānāmī'ti, apassaṁ vā āha 'na passāmī'ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaṇiyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ evarūpaṁ sāriputta, vacīsamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''vacīsamācārampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ vacīsamācāra'nti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
''manosamācārampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. taṁ ca aññamaññaṁ manosamācāra'nti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ sāriputta, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo manosamācāro na sevitabbo. yathārūpañca kho sāriputta, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo manosamācāro sevitabbo.
[bjt page 180] [\x 180/]
kathaṁrūpaṁ sāriputta, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco abhijjhālū hoti yaṁ taṁ parassa paravittupakaraṇaṁ, taṁ abhijjhātā1 hoti: 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā''ti. vyāpannacitto kho hoti paduṭṭhamanasaṁkappo: 'ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā, vinassantu vā , mā vā ahesunti2. evaṁrūpaṁ sāriputta, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.
kathaṁrūpaṁ sāriputta, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha sāriputta, ekacco anabhijjhālū hoti yaṁ taṁ parassa paravittupakaraṇaṁ, taṁ nābhijjhātā1 hoti: 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā''ti. avyāpannacitto kho hoti appaduṭṭhamanasaṁkappo: 'ime sattā averā anīghā sukhino attānaṁ pariharantū'ti. evaṁrūpaṁ sāriputta, manosamācāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''manosamācārampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ manosamācāra''nti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
''cittuppādampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ cittuppādanti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ sāriputta, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo cittuppādo na sevitabbo. yathārūpañca kho sāriputta, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo cittuppādo sevitabbo.
kathaṁrūpaṁ sāriputta, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati. vyāpādavā hoti, vyāpādasahagatena cetasā viharati. vihesavā hoti, vihesā sahagatena cetasā viharati. evarūpaṁ sāriputta, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. kathaṁrūpaṁ sāriputta, cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha sāritta, ekacco anabhijjhālū hoti, anabhijjhāsahagatena cetasā viharati. avyāpādavā hoti, avyāpādasahagatena cetasā viharati.avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati evarūpaṁ sāriputta cittuppādaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''cittuppādampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. taṁ ca aññamaññaṁ cittuppāda''nti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
''saññāpaṭilābhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ saññā paṭilābhanti'' iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ sāriputta, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo. yathārūpaṁ ca kho sāriputta, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo saññāpaṭilābho sevitabbo.
[bjt page 182] [\x 182/]
kathaṁrūpaṁ sāriputta, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco abhijjhālū hoti, abhijjhāsahagatāya saññāya viharati. vyāpādavā hoti, vyāpādasahagatāya saññāya viharati. vihesavā hoti vihesā sahagatāya saññāya viharati. evarūpaṁ sāriputta, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. kathaṁrūpaṁ sāriputta, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha sāriputta, ekacco anabhijjhālū hoti, anabhijjhā sahagatāya saññāya viharati. avyāpādavā hoti, avyāpādasahagatāya saññāya viharati. avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati. evarūpaṁ sāriputta, saññāpaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''saññāpaṭilābhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, tañca aññamaññaṁ saññāpaṭilābhanti'' iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
'diṭṭhipaṭilābhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhanti' iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ vuttaṁ? yathārūpaṁ sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo. yathārūpañca kho sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo diṭṭhipaṭipalābho sevitabbo.
kathaṁrūpaṁ sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti: natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. evarūpaṁ sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. kathaṁrūpaṁ sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha sāriputta, ekacco evaṁdiṭṭhiko hoti: atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. evarūpaṁ sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''diṭṭhipaṭilābhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. tañca aññamaññaṁ diṭṭhipaṭilābhanti'' iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
attabhāvapaṭilābhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, tañca aññamaññaṁ attabhāvapaṭilābha''nti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo, yatharūpañca kho sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo.
[bjt page 184] [\x 184/]
kathaṁrūpaṁ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti: savyāpajjhaṁ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. kathaṁrūpaṁ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? avyāpajjhaṁ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṁ abhinibbattayato parinaṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ''attabhāvapaṭilābhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, tañca aññamaññaṁ attābhāvapaṭilābhanti'8 iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
imassa kho sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.
cakkhuviññeyyaṁ rūpampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. sotaviññeyyaṁ saddampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. ghānaviññeyyaṁ gandhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. manoviññeyyaṁ dhammampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
evaṁ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: imassa kho ahaṁ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi:
'cakkhuviññeyyaṁ rūpampahaṁ sāriputta, [pts page 056] [\q 56/] duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi' iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ. cakkhuviññeyyaṁ rūpampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampīti' iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
'sotaviññeyyaṁ saddampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, sotaviññeyyaṁ saddaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, sotaviññeyyaṁ saddaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo. 'sotaviññeyyaṁ saddampahaṁ sāriputta. duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
[bjt page 186] [\x 186/]
'ghānaviññeyyaṁ gandhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñce taṁ paṭicca vuttaṁ yathārūpaṁ bhante, ghānaviññeyyaṁ gandhaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. [pts page 057] [\q 57/] evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, ghānaviññeyyaṁ gandhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo 'ghānaviññeyyaṁ gandhampahaṁ sāriputta. duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
jivhāviññeyyaṁ rasampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, jivhāviññeyyaṁ rasaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, jivhāviññeyyaṁ rasaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo jivhāviññeyyaṁ rasampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā,idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
'kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti' iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo yathārūpañca kho bhante, kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. 'kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
'manoviññeyyaṁ dhammampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, [pts page 058] [\q 58/] evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. manoviññeyyaṁ dhammampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
imassa kho ahaṁ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmīti
[bjt page 188] [\x 188/]
sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṁ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa1 vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ajānāsi.
'cakkhuviññeyyaṁ rūpampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti. iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ sāriputta, cakkhuviññayyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho sāriputta, cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ cakkhuviññeyyaṁ rūpaṁ sevitabbaṁ. cakkhuviññeyaṁ rūpampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti. iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttanti.
'sotaviññeyyaṁ saddampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ sāriputta, sotaviññeyyaṁ saddaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpo sotaviñañeyyo saddo na sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, sotaviññeyyā saddaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo sotaviññeyyo saddo sevitabbo. sotaviññeyyaṁ saddampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā. idametaṁ paṭicca vuttaṁ. evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo yathārūpañca kho mayā, ghānaviññeyyaṁ gandhaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti,kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo. 'ghānaviññeyyaṁ gandhampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. evarūpo jivhāviññeyyo raso na sevitabbo. yathārūpañca kho mayā, jivhāviññeyyaṁ rasaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo. evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo yathārūpañca kho mayā, kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. 'kāyaviññeyyaṁ phoṭṭhabbampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā, idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
manoviññeyyaṁ dhammampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ yathārūpaṁ bhante, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo. yathārūpañca kho mayā, manoviññeyyaṁ dhammaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. 'manoviññeyyaṁ dhammampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ mayā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
imassa kho sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.
cīvarampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. piṇḍapātampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. senāsanampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. gāmampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. nigamampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. nagarampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. janapadampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. puggalampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampīti.
[pts page 059] [\q 59/]
evaṁ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: 'imassa kho ahaṁ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi:
1 [bjt] bhāsitatsa [corrected to] bhāsitassa
[bjt page 190] [\x 190/]
civarampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ. cīvarampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
piṇḍapātampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ piṇḍapātaṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, piṇḍapātaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ piṇḍapātaṁ sevitabbaṁ. piṇḍapātampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi:sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
senāsanampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, senāsanaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ senāsanaṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, senāsanaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ senāsanaṁ sevitabbaṁ. senāsanampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
gāmampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, gāmaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ gāmaṁ na sevitabbaṁ.
yathārūpañca kho bhante, gāmaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ gāmaṁ sevitabbaṁ. gāmampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
nigamampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, nigamaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ nigamaṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, nigamaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ nigamaṁ sevitabbaṁ. nigamampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
nagarampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, nagaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ nagaraṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, nagaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ nagaraṁ sevitabbaṁ. nagarampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
janapadampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, janapadaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ janapadaṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, janapadaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ janapadaṁ sevitabbaṁ. janapadampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
puggalampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ bhante, puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. kusalā dhammā parihāyanti. evarūpaṁ puggalaṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ puggalaṁ sevitabbaṁ. puggalampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
imassa kho ahaṁ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ atthaṁ ājānāmīti.
sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṁ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi.
'cīvarampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: [pts page 060] [\q 60/] sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ: yathārūpaṁ sāriputta, cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ. cīvarampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
piṇḍapātampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpañca sāriputta, piṇḍapātaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ piṇḍapātaṁ na sevitabbaṁ. piṇḍapātampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbapī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
senāsanampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ sāriputta, senāsanaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ senāsanaṁ na sevitabbaṁ yathārūpañca kho bhante, senāsanaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ senāsanaṁ sevitabbaṁ. senāsanampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpañca kho sāriputta, gāmaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo gāmo sevitabbo. gāmampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpañca kho sāriputta, nigamaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti. kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo nigamo sevitabbo. nagarampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. evarūpaṁ nagaraṁ na sevitabbaṁ. yathārūpañca kho bhante, nagaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpaṁ nagaraṁ sevitabbaṁ. nagarampa'haṁ sāriputta,duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. evarūpo janapado sevitabbo. yathārūpañca kho bhante, janapadaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo janapado sevitabbo. janapadampahaṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 'puggalampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṁ vuttaṁ mayā, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. yathārūpaṁ sāriputta, puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. evarūpo puggalaṁ sevitabbo. puggalampa'haṁ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ.
[bjt page 192] [\x 192/]
imassa kho sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ avibhattassa1 evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo.
sabbe pi ce sāriputta, khattiyā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ sabbesānampa'ssa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. sabbepi ce sāriputta, brāhmaṇā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ sabbesānampa'ssa brāhmaṇāṇaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. sabbepi ce sāriputta, vessā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ sabbesānampa'ssa vessānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. sabbepi ce sāriputta, suddā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyyuṁ. sabbesānampa'ssa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya sadevako pi ce sāriputta, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇi pajā sadevamanussā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājāneyya. sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇīyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti.
[pts page 061] [\q 61/]
idamavoca bhagavā attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
sevitabbāsevitabbasuttaṁ catutthaṁ.
[bjt page 194] [\x 194/]
3.2.5
bahudhātuka suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi: bhikkhavoti. bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ bhagavā etadavoca:
yāni kānici bhikkhave, bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato uppajjanti no paṇḍitato. ye keci upaddavā uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato. ye keci upasaggā uppajjanti. sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato. seyyathāpi bhikkhave, naḷāgāro vā tiṇāgāro vā1 aggimukko2 kūṭāgārāpi dahati3 ullittāvalittāni nivātāni phussitaggaḷāni4 pihitavātapānāni. evameva kho bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato uppajjanti no paṇḍitato. ye keci upasaggā uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato. iti kho bhikkhave, sappaṭibhayo bālo appaṭibhayo paṇḍito. saupaddavo bālo anupaddavo paṇḍito. saupasaggo bālo anupasaggo paṇḍito. natthi bhikkhave, paṇḍitato bhayaṁ. natthi paṇḍitato upaddavo. natthi paṇḍitato upasaggo. tasmātiha bhikkhave, *evaṁ sikkhitabbaṁ: paṇḍitā bhavissāma vīmaṁsakāti5, evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
[pts page 062] [\q 62/]
evaṁ vutte āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: kittāvatā nu kho bhante, paṇḍito bhikkhu vimaṁsakoti alaṁ vacanāyā'ti.
yato kho ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti, āyatanakusalo ca hoti, paṭiccasamuppādakusalo ca hoti, ṭhānaṭhānakusalo ca hoti, ettāvatā kho ānanda, paṇḍito bhikkhu vimaṁsakoti alaṁ vacanāyāti.
kittāvatā pana bhante, dhātukusalo bhikkhuti alaṁ vacanāyāti.
aṭṭhārasa kho imā ānanda, dhātuyo: cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jīvhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātuti. imā kho ānanda, aṭṭhārasa dhātuyo yato jānāti passati, ettāvatāpi kho ānanda, dhātukusalo bhikkhūti alaṁ vacanāyāti.
-------------------------
1.naḷāgārā vā tiṇagārā vā-sīmu,majasaṁ.
2.aggi mutto-syā,majasaṁ. 4.phusitaggaḷāni-sīmu, majasaṁ.
3.ḍahati-sīmu, 5.paṇḍitā bhavissāmāti-syā.
* evaṁ sikkhitabbaṁ'iti potthakesu na dissati.
[bjt page 196] [\x 196/]